uztaujāt
uztaujāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Pajautāt (kādam ko).
PiemēriUztaujāt īsto ceļu.
1.1.Uzrunāt (kādu), izsakot, parasti īsu, jautājumu.
PiemēriVai viņa [sieva] var zināt un jaust, par kādām slimībām un klapatām veči pie alus krūzes mēles kulsta un cits citu uztaujā..
Avoti: 8. sējums