Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
uztašķīties
uztašķīties parasti 3. pers., -ījas, arī -ās, pag. -ījās
Refl. → uztašķīt. Nejauši, negribēti tikt uztašķītam.
PiemēriMan uztašķījās dubļi.
Avoti: 8. sējums