Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
uztecēt1
uztecēt parasti 3. pers., -tek, pag. -tecēja; intrans.
Tekot uzvirzīties virsū (uz kā, kam) — par šķidrumu.
PiemēriŪdens no jumta uztecēja viņam uz galvas.
Avoti: 8. sējums