uztapt
uztapt -topu, -topi, -top, pag. -tapu; intrans.; novec.
Nokļūt.
PiemēriGrūti nācās uztapt kalnā.
- Grūti nācās uztapt kalnā.
- pārn. «Nū-ū... Tā jau nu... Viņš jau, cilvēks, tā sakot...» resnītis minstinājās, nevarēdams uztapt uz īstajām melu sliedēm.
Avoti: 8. sējums