Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
uztaurēt
uztaurēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju
1.intrans. Īsu brīdi taurējot, signalizēt.
PiemēriPretim braucošā vieglā mašīna, Voicehovski sveicinot, īsi uztaurēja, un viņš, pazinis Kasparsona zaporožecu, atbildēja sveicienam..
2.trans. Uzspēlēt (piemēram, melodiju) ar tauri.
PiemēriKučieris uztaurē jautras skaņas.
Avoti: 8. sējums