uzticams
uzticams -ais; s. -a, -ā
uzticami apst.
1.Divd. → uzticēt.
2.Tāds, kam var uzticēties2, uz kuru var paļauties.
PiemēriAiziedams no mājām, viņš ne tikai pārtrauca zemkopju dzimtas tradīciju, bet atstāja tēvu bez uzticama palīga.
2.1.Tāds, kas ir pastāvīgs, tikumīgs (mīlestībā, laulībā pret savu partneri).
Piemēri«Ja viņu [jaunavu] es apprecētu, tad esmu drošs, ka viņa manis neviltu, bet būtu.. uzticama ar miesu un dvēseli.»
2.2.pārn. Tāds, kas ir draudzīgs, pakļāvīgs, uz kuru var paļauties (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriSavam uzticamam sunim Krancim, kas sīkstules mantu dienu un nakti sargāja, tā arī ļoti reti deva ēst..
Avoti: 8. sējums