uzticēt
uzticēt -ticu, -tici, -tic, pag. -ticēju; trans.
1.Ticot (kādam), paļaujoties (uz kādu), izpaust (tam, piemēram, noslēpumu).
PiemēriUzticēt draugam savus priekus un bēdas.
- Uzticēt draugam savus priekus un bēdas.
- Ar [inženieri] Straumi viņi patiesi sapratušies labi, Jorens uzticējis viņam daudzas savas domas.
- Kad Jānis uzticēja mātei savas raizes par augstām skolām, viņas padoms bija citāds nekā tēvam..
- ..mēs ar Izu sapratāmies pavisam labi. Naivā atklātībā viņa uzticēja man visu, kas tai bija sakrājies sirdī.
- Ja šodien es spētu uzrakstīt Savu vislabāko dziesmu, Es to nesteigtos uzticēt papīram, Nēsātu gadiem ilgi zem sirds..
Stabili vārdu savienojumiUzticēt papīram.
- Uzticēt papīram — Uzrakstīt, izteikt rakstiski (piemēram, kādas domas, pārdzīvojumus).
2.Paļaujoties uz (kāda) spējām, godīgumu u. tml., uzdot, ļaut (tam) veikt, izmantot (ko), arī rūpēties, atbildēt (par kādu) u. tml.
PiemēriUzticēt kādam atbildīgu pienākumu.
- Uzticēt kādam atbildīgu pienākumu.
- Cik vien iespējams, šos darbus Madis uzticēja abiem jaunajiem palīgiem, kas viņa uzticību atalgoja ar uzcītīgu cenšanos visu izdarīt labi.
- Bija vērts uzticēt jaunam aktierim tik grūtu lomu!
- Un tā gadījās, ka būvuzņēmējs Pavasaris.. bankrotēja. Viņš nebija varējis atšķirt naudu, kas viņam piederēja, no tās, kas viņam bija uzticēta.
- Staļļa puisi viņš atrada drīz, un tas bez kādiem sevišķiem pierādījumiem uzticēja puisēnam zirgu..
Avoti: 8. sējums