uzticams
uzticams -ais; s. -a, -ā
uzticami apst.
1.Divd. → uzticēt.
2.Tāds, kam var uzticēties2, uz kuru var paļauties.
PiemēriAiziedams no mājām, viņš ne tikai pārtrauca zemkopju dzimtas tradīciju, bet atstāja tēvu bez uzticama palīga.
- Aiziedams no mājām, viņš ne tikai pārtrauca zemkopju dzimtas tradīciju, bet atstāja tēvu bez uzticama palīga.
- Sulainis: Kungs, ja jums vajadzīgs uzticams cilvēks, kas pazīst Jelgavu un jelgavniekus, tad tāds stāv jūsu priekšā.
2.1.Tāds, kas ir pastāvīgs, tikumīgs (mīlestībā, laulībā pret savu partneri).
Piemēri«Ja viņu [jaunavu] es apprecētu, tad esmu drošs, ka viņa manis neviltu, bet būtu.. uzticama ar miesu un dvēseli.»
- «Ja viņu [jaunavu] es apprecētu, tad esmu drošs, ka viņa manis neviltu, bet būtu.. uzticama ar miesu un dvēseli.»
2.2.pārn. Tāds, kas ir draudzīgs, pakļāvīgs, uz kuru var paļauties (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriSavam uzticamam sunim Krancim, kas sīkstules mantu dienu un nakti sargāja, tā arī ļoti reti deva ēst..
- Savam uzticamam sunim Krancim, kas sīkstules mantu dienu un nakti sargāja, tā arī ļoti reti deva ēst..
- Nu biju pilnīgi tumsas, vēja un zirgu varā. Tumsa un vējš uz sveša ceļa nav sabiedrotie. Bet zirgs ir uzticams. Tas ir ar spēku apveltīts instinkts. Bezviltīga dzīvība.
Avoti: 8. sējums