uzticēties
uzticēties -ticos, -ticies, -ticas, pag. -ticējos; refl.
1.Ticot (kādam), paļaujoties (uz kādu), izpaust (tam), piemēram, noslēpumu.
PiemēriTad mēs pārrunājām, cik jauka ir nesavtīga draudzība, cik labi, ja ir kāds, kam uzticēties bez aizdomām un bažām..
2.Paļaujoties uz (kāda) spējām, godīgumu u. tml., uzdot, ļaut (tam) veikt, izmantot ko u. tml.
Piemēri«Nebēdā, Nate! Tu jau zini, ka es protu ar zirgiem apieties!» - «Jā, Jēci, tajā ziņā tev var uzticēties.»
2.1.Būt pārliecinātam par (kāda) labvēlīgu, godīgu attieksmi, rīcību pret sevi.
PiemēriSlimnieks uzticas ārstam.
2.2.pārn. Paļauties uz (kāda) labvēlīgu izturēšanos pret sevi, nebaidīties (no tā) — par dzīvniekiem.
PiemēriViesturs bija kā ķerts uz kustoņiem, un kustoņi savukārt viņam ar patiku uzticējās.
2.3.pārn. Būt pārliecinātam par (kā) nevainojamu funkcionēšanu, vēlamām īpašībām u. tml.
PiemēriMūsdienu automātiskajiem telefoniem nevar uzticēties, viņš nodomāja un no jauna uzgrieza Rīgu. Atkal pīkstieni, un atkal klusums.
Avoti: 8. sējums