uztiept
uztiept -tiepju, -tiep, -tiepj, pag. -tiepu; trans.
Pakļaujot savai gribai, ietekmei (kādu), panākt, ka (tam kas) jāpieņem, jāatzīst, jādara pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai u. tml.
Piemēri«Nē, cilvēks ir briesmīgs savā patvarībā, spēka un pārākuma apziņā. Tikko viņš ir stiprāks par otru, tūlīt uztieps otram savu gribu, savu domu..»
Avoti: 8. sējums