uztiept
uztiept -tiepju, -tiep, -tiepj, pag. -tiepu; trans.
Pakļaujot savai gribai, ietekmei (kādu), panākt, ka (tam kas) jāpieņem, jāatzīst, jādara pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai u. tml.
Piemēri«Nē, cilvēks ir briesmīgs savā patvarībā, spēka un pārākuma apziņā. Tikko viņš ir stiprāks par otru, tūlīt uztieps otram savu gribu, savu domu..»
- «Nē, cilvēks ir briesmīgs savā patvarībā, spēka un pārākuma apziņā. Tikko viņš ir stiprāks par otru, tūlīt uztieps otram savu gribu, savu domu..»
- Mintauts: Varmācīgas, uztieptas idejas neļauj cilvēkam elpot. Neļauj dzīvot!
- ..jaunajam Kalnavēram vagars bija gribējis netaisni uztiept, ka viņš tīšu prātu atstājot salmos graudus..
- Uztiept otram dzērienu, no kura piedzīvotas tādas nelaimes, nespēju. Pudele [degvīna] palika, tikko aizsākta.
Avoti: 8. sējums