uzticīgs
uzticīgs -ais; s. -a, -ā
uzticīgi apst.
1.Tāds, kas ir pastāvīgs, nelokāms (savos uzskatos, rīcībā), pastāvīgs, nemainīgs attieksmē (pret kādu, ko). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriUzticīgi kalpot tēvzemei.
1.1.Tāds, kas ir pastāvīgs, tikumīgs (mīlestībā, laulībā pret savu partneri). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
Piemēri..viņam uzradās mīļākās, viņš nekad vairs sievai nebija uzticīgs..
1.2.Tāds, kurā izpaužas paļāvība, pārliecība par labvēlīgu, godīgu attieksmi pret sevi (par acīm, sejas izteiksmi u. tml.).
PiemēriUzticīgām, tādām kā bērna acīm paraugās māmiņa uz svešnieku.. kā uz kaut kur lauku sētā redzētu cilvēku, un tā sirsnīgi pamet ar galvu..
1.3.pārn. Tāds, kas ir draudzīgs, pakļāvīgs, uz kuru var paļauties (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriUzticīgs suns savam saimniekam.
1.4.pārn. Tāds, kas paļaujas uz (kāda) labvēlīgu izturēšanos pret sevi, nebaidās (no tā) — par dzīvniekiem.
PiemēriKad es eju, krastā paliek viņš [ūdrs] bēdīgs. ..Bet no rītiem uzticīgs peld man pretī Un no rokas ēd.
Avoti: 8. sējums