sadēdēt
sadēdēt -dēdu, -dēdi, -dēd, pag. -dēdēju; intrans.
1.parasti 3. pers. Sadrupt, sadalīties, sairt fizikālu, ķīmisku, bioloģisku procesu ietekmē (parasti par iežiem).
Piemēri..dabā visbiežāk zeltu atrod starp sekundāriem smilts nogulumiem, kuri rodas, magmatiskiem iežiem sadēdot..
- ..dabā visbiežāk zeltu atrod starp sekundāriem smilts nogulumiem, kuri rodas, magmatiskiem iežiem sadēdot..
- Dabā, laukšpatiem sadēdot, gadu miljonos ir izveidojušies lieli pasaules mālu krājumi.
- Atraktajā smilšu bedres vietā gliemeņu vāki ir atrodami 35-95 cm dziļumā,.. virspusē.. meteoroloģisku apstākļu dēļ vāki ir sevišķi stipri sadēdējuši.
2.parasti 3. pers. Laika gaitā kļūt, parasti ļoti, plānam (piemēram, par drēbēm, papīru). Arī sadilt1.
Piemēri..es baidos, ka to [pirmās laulības] laiku Linards noglabājis tāpat kā mana māte līgavas tērpu - sadzeltējušu un sadēdējušu, nevajadzīgu un tomēr svētu.
- ..es baidos, ka to [pirmās laulības] laiku Linards noglabājis tāpat kā mana māte līgavas tērpu - sadzeltējušu un sadēdējušu, nevajadzīgu un tomēr svētu.
- ..putekļi ceļas gaisā no sadēdējušās vilnas. Dzijas galiņi tik īsi, ka ne pirkstos noturēt..
2.1.Tiekot lietotam, arī laika gaitā, parasti pilnīgi, sabojāties, kļūt nestipram (piemēram, par celtnēm, koka priekšmetiem).
PiemēriSadēdējuši mūri, sienu un torņu paliekas, kas vēsta par tiem senajiem vēstures griežiem, kas burzguļojošās Rikandas krastos brāzmoja pirms vairāk nekā četrsimt gadiem.
- Sadēdējuši mūri, sienu un torņu paliekas, kas vēsta par tiem senajiem vēstures griežiem, kas burzguļojošās Rikandas krastos brāzmoja pirms vairāk nekā četrsimt gadiem.
3.Kļūstot vājam, ļoti panīkt, arī aiziet bola.
Piemēri«Un mani atstāsiet vienu pašu?» skumji ieminējās māte. «Lai es te sadēdu starp svešiem ļaudīm?»
- «Un mani atstāsiet vienu pašu?» skumji ieminējās māte. «Lai es te sadēdu starp svešiem ļaudīm?»
- Kungs! četras Karmenes! ka gaidot rožu, Tās ložā spožā bālas nesadēd!
Avoti: 7-1. sējums