Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
nolauzt
nolauzt -laužu, -lauz, -lauž, pag. -lauzu; trans.
1.Laužot atdalīt nost.
PiemēriNolauzt maizes kumosu.
  • Nolauzt maizes kumosu.
  • Nolauzt ziedu.
  • Ansis bāza roku kabatā un nolauza [kliņģerim] radziņu.
  • ..viņš nolauza krūma zaru un uztaisīja sev nūju.
  • Vējš augstākās priedes nolauza, Kas kāpās pie jūrmalas stāvēja..
  • pārn. Kurpes ar collu augstiem papēžiem, kājas ar tādiem varēja nolauzt..
  • pārn. Sarkano saules rozi vakars aiz greizsirdības nolauž.
1.1.Laužot, atdalot daļu (no kā), sabojāt (to).
PiemēriNolauzt zīmuli.
  • Nolauzt zīmuli.
  • Nolauzt airi.
1.2.Gūstot traumu, salauzt, sabojāt, arī zaudēt (ķermeņa daļu).
PiemēriGovs nolauzusi ragu.
  • Govs nolauzusi ragu.
  • Tikai tā te [zirgi] varēja iet - lēni un apdomīgi, jo citādi viegli varēja atraut pakavu, nolauzt nagu vai ko izmežģīt.
Stabili vārdu savienojumiNolauzt (arī aplauzt) ragus (retāk degunu).
2.sar. Nostrādāt (visu laikposmu), parasti ar pūlēm, grūtībām.
PiemēriPiecas vasaras puika nolauž pie saimniekiem ganos.
  • Piecas vasaras puika nolauž pie saimniekiem ganos.
  • Bet savi divi gadi bija nolauzti uz kuģiem, jūrnieka niķi mazliet ierīvēti asinīs, atkāpšanās nav.
2.1.Veikt un pabeigt veikt (ko grūtu, arī nepatīkamu).
Piemēri«..domāju - nolauzīšu neklātieni un būšu varen laimīgs.»
  • «..domāju - nolauzīšu neklātieni un būšu varen laimīgs.»
Avoti: 5. sējums