nolēkāt
nolēkāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju
1.intrans. Lēkājot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko) — par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
PiemēriPārvaldes durvīs parādījās direktors Apinis un viegli kā liela bumba nolēkāja pa platajām granīta kāpnēm.
1.1.Par priekšmetiem, transportlīdzekļiem.
PiemēriPaulis reizēm.. patausta mugursomu: vai vēl turas uz [velosipēda] bagāžnieka, nav nelēkājusi straujajos pagriezienos?
2.trans. Lēkājot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu) — par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
PiemēriZēni nolēkā labu gabalu pa taku.
2.1.Par priekšmetiem, transportlīdzekļiem.
Piemēri..gaziks, nolēkājis kilometrus septiņus, piestāj pie brigādes kantora.
2.2.intrans. Lēkāt (visu laikposmu) un pabeigt lēkāt (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
PiemēriKazlēni nolēkājuši labu laiku.
2.3.intrans. Par priekšmetiem, transportlīdzekļiem.
PiemēriAutomobilis nolēkā pusstundu pa ceļa grambām.
2.4.intrans.; pārn. Bezrūpīgi, vieglprātīgi pavadīt (visu laikposmu).
Piemēri«Cik tu pie saimniekiem par puisi esi nodzīvojis - gadi trīs būs? Visu mūžu savvaļniekā nolēkājis..»
Avoti: 5. sējums