nolemt
nolemt -lemju, -lem, -lemj, pag. -lēmu; trans.
1.Pieņemt lēmumu (ko darīt).
PiemēriNolemt apciemot draugu.
1.1.intrans.
PiemēriDomāt un nolemt ir viegli, turpretim piepildīt labo apņemšanos dažkārt nākas diezgan grūti.
1.2.Pieņemt lēmumu likumā noteiktā kārtībā (tiesā, sēdē, apspriedē u. tml.).
PiemēriVisi zināja savas izstrādes dienas, sapulcē nolēma, ka avansā jāizsniedz viens kilograms maizes labības un tikpat daudz lopbarības labības par dienu.
1.3.Pārdomājot, vērojot izsecināt.
Piemēri«Kas ar viņu noticis?» es pats sev jautāju un nolēmu, ka droši vien viņš atrodas televīzijas studijā..
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst par ko, dara ko, arī nonāk kādā vidē.
Piemēri..Juris bija viņa vienīgā atvase un kopš dzimšanas nolemts zemes kopšanai.
2.1.Būt par cēloni tam, ka realizējas (kāda no vairākām iespējām), ka (kas) notiek.
Piemēri..viņai vēl bija nolemts labu laiku dzīvot.
2.2.Būt tādam, kas ir pakļauts kam nenovēršamam.
PiemēriJau sen, sen, kad dzima šī teika, tauta savā gudrībā izprata, ka var pastāvēt tikai tas, kas attīstās. Kas beidz attīstīties, kas paliek uz vietas, tas nolemts neglābjamai bojā ejai.
Stabili vārdu savienojumiNāvei nolemts.
Avoti: 5. sējums