Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
jātnieciņš
-a, v.
-es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Dem. → jātnieks.
2.v. Analītisko svaru stiepļveida atsvars, ko uzkarina uz svaru stieņa.
3.v.; parasti dsk.; zool. Plēvspārņu kārtas virsdzimta, kuras pārstāvji parazitē citos kukaiņos. Šīs virsdzimtas kukaiņi.
PiemēriĪstie jātnieciņi.
Avoti: