jātnieks
jātnieks -a, v.
jātniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.Cilvēks, kas jāj.
PiemēriBrašs jātnieks.
- Brašs jātnieks.
- Tad nodunēja zeme, pelēks putekļu mākonis sagriezās papuves laukā un vīriem priekšā apstājās jātnieks melnā zirgā.
- Nepieredzējis jātnieks, pat briedim soļos ejot, ne divas minūtes nespēj noturēties seglos..
- Pakalna virsotnē parādās jātniece, kas strauja kumeļa mugurā auļiem dodas šurp.
2.v. Kavalērists.
Piemēri..tuvojās jātnieku nodaļa. Nodzītos zirgos sēdēja kareivji..
- ..tuvojās jātnieku nodaļa. Nodzītos zirgos sēdēja kareivji..
- Karabīnēm plecos un zobeniem pie sāniem sirmos zirgos aizrikšo jātnieku eskadrons.
3.Sportists, kas specializējies jāšanas sportā. Speciālists, kas iejāj un trenē sporta zirgus.
PiemēriCirka jātnieks.
- Cirka jātnieks.
- Par tradīciju kļuvuši gadskārtējie jāšanas sporta svētki kolhozā. ..Labākie jātnieki piedalās kolhoza ceļojošā kausa izcīņā.
- Manēžā jātnieki, tērpušies sarkanās jakās, sekojot vecākā trenera.. komandām, palaiž zirgus gan rikšos, gan aulēkšos un tad liek tiem pārvarēt šķēršļus.
Avoti: 4. sējums