nopīpēt
nopīpēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju
nopīpot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Nosmēķēt (ko visu vai noteiktu tā daudzumu).
PiemēriDomāja pailgi, nopīpēja otru cigareti.
- Domāja pailgi, nopīpēja otru cigareti.
- Ja stundas laikā nopīpē septiņas cigaretes, tad pat labi vēdināmā telpā jūtami palielinās tvana gāzes saturs gaisā.
- Mahorku gan [frontē] saņemam tik lielā vairumā, ka nav iespējams nopīpēt.
1.1.Notērēt smēķēšanai (visu naudu, mantu vai noteiktu tās daudzumu).
PiemēriNopīpēt nedēļā vairākus rubļus.
- Nopīpēt nedēļā vairākus rubļus.
- Dažus labus brūnus svārkus tabakā nopīpēja.
1.2.Ilgāku laiku, daudz smēķējot, sabojāt (parasti organisma daļas).
PiemēriCitam plaušas nopīpētas, citam aknas nodzertas.
- Citam plaušas nopīpētas, citam aknas nodzertas.
- Rindu nopīpētu melnu zobu rādīdams.
1.3.pārn. Būt par cēloni tam, ka (kas) aiziet bojā smēķēšanas izraisītā ugunsgrēkā.
Piemēri..daža laba rija ir nopīpota..
- ..daža laba rija ir nopīpota..
Avoti: 5. sējums