Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nopiņķēt
nopiņķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; sar.
Ar grūtībām noraisīt, atdalīt nost (ko sasietu, sapinušos).
PiemēriNopiņķēt auklu.
Avoti: 5. sējums