Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nopīpēt
nopīpēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju
nopīpot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Nosmēķēt (ko visu vai noteiktu tā daudzumu).
PiemēriDomāja pailgi, nopīpēja otru cigareti.
1.1.Notērēt smēķēšanai (visu naudu, mantu vai noteiktu tās daudzumu).
PiemēriNopīpēt nedēļā vairākus rubļus.
1.2.Ilgāku laiku, daudz smēķējot, sabojāt (parasti organisma daļas).
PiemēriCitam plaušas nopīpētas, citam aknas nodzertas.
1.3.pārn. Būt par cēloni tam, ka (kas) aiziet bojā smēķēšanas izraisītā ugunsgrēkā.
Piemēri..daža laba rija ir nopīpota..
Avoti: 5. sējums