Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nopiņķēties
nopiņķēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos; refl.; sar.
Nostrādāties, nopūlēties (parasti ar ko sīku, arī sarežģītu, kura veikšanai nepieciešama pacietība).
PiemēriNopiņķēties ar dzijas mudžekli.
Avoti: 5. sējums