Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nopilināt
nopilināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Pilināt un pabeigt pilināt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.). Pieļaut, parasti neviļus, negribēti, ka (kas) nopil (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
PiemēriNopilināt vīnu uz galdauta.
2.Pilinot atdalīt nost (daļu).
PiemēriNopilināt no pudeles desmit pilienus.
3.Pilinot (ko), ļaujot pilēt (kam), padarīt slapju, mitru, arī notraipīt (ar to). Izdalot pilienus, padarīt slapju, mitru, arī notraipīt (ko).
PiemēriNopilināt grīdu ar ūdeni.
Avoti: 5. sējums