Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nopildīt
nopildīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.; reti
Pārliet citā traukā (parasti alu, vīnu, kas sasniedzis noteiktu gatavības pakāpi).
PiemēriAlu nopildījām mucās.
Avoti: 5. sējums