nopilēt
nopilēt -pilu, -pili, -pil, pag. -pilēju; intrans.
1.parasti 3. pers. Pilēt un pabeigt pilēt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
Piemēri..karstas siekalas plūda pār ilkņiem un nopilēja sniegā..
- ..karstas siekalas plūda pār ilkņiem un nopilēja sniegā..
- Lēns lietus lās un nopil lapu plaukstās..
- Simt roku Ar karogu paceļas, Ja karodznieks pakrīt Un mirst. Nopil uz karoga Sarkanas lāses.
1.1.Tikt neviļus, negribēti nopilinātam (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
PiemēriMātei uztraukumā zāles nopil uz galda.
- Mātei uztraukumā zāles nopil uz galda.
2.parasti 3. pers. Pilot atdalīties nost (par daļu).
PiemēriNo glāzes nopil dažas lāses.
- No glāzes nopil dažas lāses.
3.Pilot (kam), kļūt slapjam, mitram, arī notraipīties (ar to).
PiemēriGalds nopilējis ar ūdeni.
- Galds nopilējis ar ūdeni.
- Grīda nopilējusi ar sveču taukiem.
Avoti: 5. sējums