nopilēt
nopilēt -pilu, -pili, -pil, pag. -pilēju; intrans.
1.parasti 3. pers. Pilēt un pabeigt pilēt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
Piemēri..karstas siekalas plūda pār ilkņiem un nopilēja sniegā..
1.1.Tikt neviļus, negribēti nopilinātam (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
PiemēriMātei uztraukumā zāles nopil uz galda.
2.parasti 3. pers. Pilot atdalīties nost (par daļu).
PiemēriNo glāzes nopil dažas lāses.
3.Pilot (kam), kļūt slapjam, mitram, arī notraipīties (ar to).
PiemēriGalds nopilējis ar ūdeni.
Avoti: 5. sējums