bēgt
bēgt bēgu, bēdz, bēg, pag. bēgu; intrans.
1.Skriet prom (vairoties no sekotājiem, vajātājiem, draudošām briesmām u. tml.).
PiemēriMesties bēgt.
- Mesties bēgt.
- Bēgt no laupītājiem.
- Bēgšus bēgt.
- Bēgtin bēgt.
- Bēg kā peles no kaķa.
- Uldis: Vai tu bēdz, vai nebēdz, Es jau tevi gan dabūšu!
- Es paķēru savas mantas un metos bēgt. Sākumā māte dzinās pakaļ..
- ..baltās [suņa] zobu smailes jau tvarstīja lielus. Bēgt, bēgt - bija vienīgā izeja, tāpēc Jēkabs pārlēca grāvi un ieskrēja mežā.
- «Nē, nē,» Pauls gandrīz vai kliedza. «..Man bail, Aivar. Zaks atriebsies.».. Pauls sāka skriet. Viņš bēga.
1.1.Vairoties, glābjoties doties (steigā) prom.
PiemēriDeg liesmās Piektais gads kā zobens zvīļojot, Bēg vācu kungi prom, tiem zeme grīļojas.
- Deg liesmās Piektais gads kā zobens zvīļojot, Bēg vācu kungi prom, tiem zeme grīļojas.
- Kur tad jūs bēgsit, Kurš kalns jūs glābs? Kad kalns un leja Tik atriebt slāps!
Stabili vārdu savienojumiBēg kā velns no krusta.
- Bēg kā velns no krusta idioma — sar. Saka par tādu, kas ļoti baidās, vairās no kā.
- Bēg kā žurka no grimstoša kuģa idioma — sar. Saka par tādu, kas mazdūšīgi atstāj nedrošu, riskantu, bojā ejai nolemtu pasākumu.
1.2.Slepeni atstāt (dzīves vai uzturēšanās vietu).
PiemēriGatiņš: Baibiņ.. Nu tad bēgsim prom no mājām... Bēgsim, rokās saķērušies. Visi guļ, neredzēs.
- Gatiņš: Baibiņ.. Nu tad bēgsim prom no mājām... Bēgsim, rokās saķērušies. Visi guļ, neredzēs.
1.3.Doties prom (piemēram, no ieslodzījuma) bīstamos apstākļos, pārvarot šķēršļus, grūtības.
PiemēriBēgt no cietuma.
- Bēgt no cietuma.
- Daudzi apcietinātie mēģinājuši bēgt; vairākiem tas izdevies..
- «Varbūt bēgt?» Viņš apskatījās apkārt: katrā pusē soļoja trīs slepenie ar revolveriem rokās - izbēgt nebija cerību.
1.4.Panikā atkāpties (par karavīriem).
PiemēriLec kājās vīri un trauc, un skrien. Rokas granātas plīst, un mutuļo dūmi, - un atkāpjas vāci, un bēg, un klīst.
- Lec kājās vīri un trauc, un skrien. Rokas granātas plīst, un mutuļo dūmi, - un atkāpjas vāci, un bēg, un klīst.
- Un citi tanki nobīstas, Griež atpakaļ un bēg..
2.Atstāt savu dzīvesvietu, lai glābtos (parasti no kara darbības, dabas katastrofas, epidēmijas).
PiemēriSimtiem tūkstošiem kurzemnieku, bēgot no nīstā gadsimtu ienaidnieka [vāciešiem], pameta tēvutēvu sētas un iedzīvi..
- pārn. Simtiem tūkstošiem kurzemnieku, bēgot no nīstā gadsimtu ienaidnieka [vāciešiem], pameta tēvutēvu sētas un iedzīvi..
- Un Ilzei likās, ka zeme bēg no ienaidnieka viņiem līdzi, ka viss, viss drebot.. raujas projām no šejienes.
3.Vairīties (no cilvēkiem).
PiemēriBēgt no sabiedrības.
- Bēgt no sabiedrības.
- Dina: «Dina,» viņš [tēvs] man teica: «Tev vaigi bālē, kad viņu [Jāzepu] ieraugi; Tu bēdz no viņa kā no saules ēna, Kas slēpjas kaunoties aiz katra krūma ..»
- Trīs dēli, bet īsta cilvēka neviena, no sveša krūmos bēga iekšā.
Stabili vārdu savienojumiBēgošs skatiens.
- Bēgošs skatiens — Ātrs, arī izvairīgs skatiens.
3.1.Vairīties (no kā nepatīkama).
PiemēriBēgt no lietus.
- Bēgt no lietus.
- Bēgt no tumsas.
- Bēgt no soda.
3.2.pārn. Neiestāties, neizraisīties (par psihiskiem vai fizioloģiskiem stāvokļiem).
PiemēriAndrejs.. centās tūlīt iemigt. Bet jo vairāk centās, jo tālāk bēga miegs. Galvā jaucās visdažādākās domas..
- Andrejs.. centās tūlīt iemigt. Bet jo vairāk centās, jo tālāk bēga miegs. Galvā jaucās visdažādākās domas..
4.trans.; novec. Vairīties.
PiemēriSpīdola [Lāčplēsim]: Kā nāvi tev dusu būs bēgt! Ne dusēt tev nebūs, ne mieru slēgt!
- Spīdola [Lāčplēsim]: Kā nāvi tev dusu būs bēgt! Ne dusēt tev nebūs, ne mieru slēgt!
Avoti: 2. sējums