izdauzīt
izdauzīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Dauzot izveidot, radīt (kur, piemēram, robu).
PiemēriIzdauzīt sienā caurumu.
2.Dauzot sašķelt, sabojāt (tā, ka izbirst, izkrīt).
PiemēriIzdauzīt durvju stiklu.
2.1.sar. Izdemolēt.
Piemēri«Kad.. izdauzīja un aplaupīja krogus, tad mēs vēl nopriecājāmies: sak', muižas manta, lai putina.»
3.Dauzot izkratīt (piemēram, smiltis, putekļus).
PiemēriIzņēma pīpi no mutes, izdauzīja pelnus uz saujas.
3.1.Dauzot iztīrīt (priekšmetu).
PiemēriViņš izdauzīja pret klonu dubļiem piekaltušo vīzi.
4.Dauzot padarīt viscaur mīkstu vai mīkstāku.
PiemēriIzdaudzīt ādu.
4.1.Dauzot padarīt viscaur plānāku, asāku. Dauzot izveidot vēlamā formā.
Piemēri..neuzmanīgi pļaudams, viņš iecirta akmenī un paņēma āmuru, lai izdauzītu atliekto izkapts zobu..
Avoti: 3. sējums