izdauzīties
izdauzīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Skaļi izklauvēties.
Piemēri..vienu rītu man vairs never durvis. Izdauzījos, nogāju pie sētnieka. Uzlauzām durvis.
2.sar. Ilgāku laiku, daudz trokšņaini, draiskulīgi rotaļāties.
Piemēri«Nē, man nemaz nevajag turp [ciemos] iet, un izdauzīties mēs tad arī varam daudz labāk..»
3.sar. Izklaiņoties.
PiemēriIzdauzījies pa dažādām provinces pilsētām, divdesmit ceturtā gada pavasari esmu atkal Rīgā.
Avoti: 3. sējums