izdēdēt
izdēdēt -dēdu, -dēdi, -dēd, pag. -dēdēju; intrans.
1.parasti divd. formā: izdēdējis Kļūt ļoti vājam.
PiemēriIzdēdējusi seja.
2.parasti 3. pers. Kļūt viscaur irdenam, drupanam fizikālu vai ķīmisku procesu ietekmē (parasti par iežiem).
Piemēri..ieži izdēdējuši, sairuši, un tur [kalnos] bīstami kāpelēt pat labam alpīnistam.
3.parasti 3. pers. vai divd. formā: izdilis
PiemēriIzdilt (par drēbēm)
3.1.Kļūt nestipram, tiekot lietotam vai laika gaitā (piemēram, par papīru, koka priekšmetu).
Piemēri..sienā mēs atradām iemūrētu aptrupējušu vīstokli... vīstoklī atradās vienīgi kaut kādi izdēdējuši papīri.
Avoti: 3. sējums