noviļāt
noviļāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Ilgāku laiku, daudz viļājoties (pa ko), sabojāt, iznīcināt (to).
PiemēriUn tur ir dzelteno rožu izmīdītais, noviļātais, nopostītais klānis.
- Un tur ir dzelteno rožu izmīdītais, noviļātais, nopostītais klānis.
- Bīriņu rudzu laukā.. drošāk nekā mežā. Esam no viļājuši veselu siekvietu. Tāds iespaids, it kā ducis zirgu būtu vārtījies.
- Izpeldējāmies vairākkārt upē, noviļādamas ēnainākos pļavas stūrīšus.
2.Viļājot notraipīt, padarīt netīru.
Piemēri..ilgi viņš to [cukuru] krājis un pa graudam sējis lupatiņā, dažs vēl puslīdz tīrs, bet cits gan noviļāts pavisam melns.
- ..ilgi viņš to [cukuru] krājis un pa graudam sējis lupatiņā, dažs vēl puslīdz tīrs, bet cits gan noviļāts pavisam melns.
Avoti: 5. sējums