nograuzt

nograuzt -graužu, -grauz, -grauž, pag. -grauzu; trans.

1.Graužot atdalīt nost.

PiemēriAr spēcīgajiem zobiem bebrs nograuž pat lielus kokus..

2.Graužot sabojāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).

PiemēriZirgi nograuzuši slitu.

3.Noēst (ko cietu) — par cilvēkiem vai dzīvniekiem.

PiemēriSavus sausiņus Rāmnieks bija nograuzis vakar.

3.1.Noēst (parasti īsu, retu zāli) — par dzīvniekiem.

PiemēriZāle ap mums jau sen nograuzta, aitas.. raugās uz savu ganu. Tad.. skrej pret kalnu uz citu zāļainu vietu.

3.2.Noēst, parasti īsu, retu zāli (kādā platībā) — par dzīvniekiem.

Piemēripuķi nograuztas ganības.

4.parasti 3. pers.; pareti Plūstot pārveidot, arī noārdīt (par ūdeņiem).

Piemēri..stiprā vētrā kāpu pakāje nograuzta stāva..

5.parasti 3. pers. Radīt noberzumu. Noberzt (4).

PiemēriAuklas.. bija nograuzušas kaklu jēlu..

Avoti: 5. sējums