samīņāt
samīņāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Mīņājot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt.
PiemēriSamīņāt izsmēķi.
1.1.Vairākkārt uzminot, nonāvēt, arī savainot.
PiemēriSamīņāt kukaiņus.
Avoti: 7-1. sējums
Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi