samirkt
samirkt -mirkstu, -mirksti, -mirkst, pag. -mirku; intrans.
1.Kļūt, parasti ļoti, viscaur, slapjam šķidruma, masas ilgstošā iedarbībā (parasti par apģērbu, apaviem).
PiemēriBotes iekļuvušais sniegs bija izkusis un zeķes samirkušas.
1.1.Kļūt, parasti ļoti, viscaur, slapjam ilgstošā, parasti lietus, sniega, iedarbībā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
Piemēri..lietus jau klāt. Sākumā tas gāž baltām strūklām, tad mazliet pierimst, tomēr ir pietiekami stiprs, lai krietni samirktu..
Stabili vārdu savienojumi
1.2.Piesūkties, parasti viscaur, ar šķidrumu, tvaiku. Piesūcoties ar šķidrumu, tvaiku, sabriest, arī sabojāties, parasti pilnīgi.
PiemēriSamirkuši koku zari.
Avoti: 7-1. sējums