samisēties
samisēties tikai 3. pers., -ējas, pag. -ējās; refl.
Rasties, gadīties, parasti pēkšņi, kļūmei, neveiksmei (parasti rīcībā, darbībā).
PiemēriVajadzēja briesmīgi visu laiku uzmanīties, lai visi nepaliktum [nepaliktu] tumsā. Dažreiz tomēr samisējās: skals izdega ātrāk, iekams jaunais bija aizdegts..
- Vajadzēja briesmīgi visu laiku uzmanīties, lai visi nepaliktum [nepaliktu] tumsā. Dažreiz tomēr samisējās: skals izdega ātrāk, iekams jaunais bija aizdegts..
- Darbu iesākumā mērniekam Druiķim bija kaut kas samisējies ar plāniem..
- Ja kaut kas samisējās, biedri nestāvēja malā, bet nāca klāt ar padomu, palīdzēja tikt galā ar kļūmi.
- pārn. Ziemai kaut kas ir samisējies, un nu janvāra sākumā pūš aprīļa vējš un lauki slien uz augšu brūnās arumu muguras.
Avoti: 7-1. sējums