iebojāt
iebojāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
Mazliet, arī vietumis sabojāt.
PiemēriIebojāt audumu.
- Iebojāt audumu.
- Svešķermenis var iebojāt gļotādu..
- Mēs lūku vaļā vērām Un kartupeļus grābām, zemē bērām - Tur varēja tos labi pārlasīt, Ikkatru iebojātu ieraudzīt.
- Zobi iebojāti.
Avoti: 3. sējums