iebradāt
iebradāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Bradājot iemīt (piemēram, taku, pēdas).
PiemēriZēni takas iebradās pa nātrēm, Ejot avenes pa krūmiem šķīt.
- Zēni takas iebradās pa nātrēm, Ejot avenes pa krūmiem šķīt.
- Purva stūrī, kur skaidri samanāma šorīt iebradāta sliede, Klinta apstājas, sastingst..
1.1.Bradājot iespiest (kur iekšā).
PiemēriIebradāt zarus dubļos.
- Iebradāt zarus dubļos.
Avoti: 3. sējums