ieblīvēt
ieblīvēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Blīvējot ievirzīt (kur iekšā).
PiemēriRokot satiksmes ejas, kurmis ik pa zināmam gabalam izmet augsni virspusē.., lielākā daļa augsnes tomēr tiek ieblīvēta alu sienās..
- Rokot satiksmes ejas, kurmis ik pa zināmam gabalam izmet augsni virspusē.., lielākā daļa augsnes tomēr tiek ieblīvēta alu sienās..
- pārn. Dažiem tomēr palaimējās iespraukties [ēkā]. Tie sajutās ieblīvēti gulošu un sēdošu cilvēku masā..
2.Ar pūlēm, grūtībām ietilpināt1.
PiemēriMācīties gribēja ļoti daudz bērnu, bet vairāk par piecdesmit nevarēju klasē ieblīvēt.
- Mācīties gribēja ļoti daudz bērnu, bet vairāk par piecdesmit nevarēju klasē ieblīvēt.
Avoti: 3. sējums