ieblīvēt
ieblīvēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Blīvējot ievirzīt (kur iekšā).
PiemēriRokot satiksmes ejas, kurmis ik pa zināmam gabalam izmet augsni virspusē.., lielākā daļa augsnes tomēr tiek ieblīvēta alu sienās..
2.Ar pūlēm, grūtībām ietilpināt1.
PiemēriMācīties gribēja ļoti daudz bērnu, bet vairāk par piecdesmit nevarēju klasē ieblīvēt.
Avoti: 3. sējums