ieblēties
ieblēties parasti 3. pers., -blējas, pag. -blējas; refl.
Iesākt blēt un tūlīt apklust.
PiemēriTe iemavās govs, ieblējās jērs, tur iezviedzas zirgs..
- Te iemavās govs, ieblējās jērs, tur iezviedzas zirgs..
- Dzirdēju tikai ieblējamies kādu jēru,.. bet arī tas apklusa..
Avoti: 3. sējums