Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ieblāvs
ieblāvs -ais; s. -a, -ā
ieblāvi apst.
Mazliet blāvs.
PiemēriPat neviltotais prieks vairs nespēja acīs ieliet mirdzumu - citkārt dzidrajam zilumam pāri sedzās ieblāvs, pelēcīgs mākonītis.
Avoti: 3. sējums