iebraukt
iebraukt -braucu, -brauc, -brauc, pag. -braucu.
1.intrans. Braukšus ievirzīties (kur iekšā).
PiemēriIebraukt mežā.
Stabili vārdu savienojumi
1.1.Ievirzīties (kur iekšā) — par transportlīdzekli.
PiemēriRati iebrauca pagalmā.
1.2.Virzoties atsisties (pret šķērsli)- par transportlīdzekli.
PiemēriAutomobilis iebraucis kokā.
2.intrans. Braukšus ierasties.
PiemēriIebrauca māsa no laukiem.
3.trans. Braucot ievirzīt (kur iekšā transportlīdzekli, iejūgtu zirgu).
PiemēriEgle iebrauca mašīnu garāžā.
Stabili vārdu savienojumiIebraucamā vieta.
3.1.Braucot ievirzīt (kādā šķērslī transportlīdzekli), parasti neviļus, negribēti.
PiemēriIebraukt automobili kokā.
4.trans. Braucot ieveidot, radīt (piemēram, ceļu, pēdas).
Piemēri..vietās, kur Viktors toreiz maldījās, tagad vairs neviens apmaldīties nevar,.. laukus šķērso iebraukti stepes ceļi.
4.1.Braucot iespiest (kur iekšā) — par transportlīdzekli.
Piemēri..tanki akmeņus bija iebraukuši pusmetru dziļi zemē, vajadzēja izcelt.
5.trans. Apmācīt braukšanai, pieradināt piebraukšanas (zirgu).
PiemēriAndris: Nu tad nāc, tēvs nupat taisās iebraukt jauno kumeļu!
5.1.Braucot noregulēt (transportlīdzekli).
PiemēriIebraukt automobili.
6.trans.; sar. Strauji ievirzīt (kur iekšā, piemēram, roku).
Piemēri..sarunu biedrs iebrauca roku viņa [zēna] sprogainajos matos un sagrieza tos neatšķetināmā vērpetē.
7.intrans.; sar. Ievirzīties, ieslīdēt.
Piemēri..velteņu tupele bij turpat uz stirnādas paklāja, tajā viņš.. iebrauca ar labo kāju iekšā.
7.1.vienk. Ietriekties, spēcīgi iesist.
Piemēri..viens ar dūri iebrauca man sānos.
Avoti: 3. sējums