izdrāzties
izdrāzties -drāžos, -drāzies, -drāžas, pag. -drāzos; refl.
1.Ātri, steigā izskriet (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriNepaspēja aizvērties durvis, kad no virtuves izdrāžas Viktors - sasarcis un dzīvības pilns..
- Nepaspēja aizvērties durvis, kad no virtuves izdrāžas Viktors - sasarcis un dzīvības pilns..
- Atjēdzies viņš izdrāžas gaitenī.
- «Skrej glābt!» iesaucās kapteinis. «Viņu noskalos viļņi...» Es satraukts izdrāžos uz klāja.
- Kad pa visu kuģi atskanēja attiecīgais trauksmes signāls, vispirms pie tīkliem izdrāžas Nikolajs Nikolajevičs. Pieskrējis pie tīkliem, viņš tos aptaustīja no visām pusēm..
1.1.Ātri, steigā izbraukt, izjāt (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriAizmugurē no meža izdrāžas autobuss un, putekļu mākoņa pavadīts, drīz vien panāca ceļiniekus.
- Aizmugurē no meža izdrāžas autobuss un, putekļu mākoņa pavadīts, drīz vien panāca ceļiniekus.
- Gaisma tikko ausa, kad no Rīgas izdrāžas Drošības ministrijas «vilītis». Netālu no stacijas Tukums II tas apstājās..
1.2.Ātri, steigā izskriet cauri (kam), caur (ko).
PiemēriZēns izdrāžas cauri pūlim.
- Zēns izdrāžas cauri pūlim.
1.3.Ātri izbraukt, izjāt cauri (kam), caur (ko).
PiemēriVilciens skrej ātri, izdrāžas cauri daudziem tuneļiem..
- Vilciens skrej ātri, izdrāžas cauri daudziem tuneļiem..
- Auto pilsētai cauri izdrāžas ātri..
- ..cauri Dzedruciemam izdrāžas vairāki pajūgi ar ragavās krustām, šķērsām saklupušiem medniekiem.
Avoti: 3. sējums