izdrupt
izdrupt parasti 3. pers., -drūp, pag. -drupa; intrans.
1.Drūpot kļūt viscaur robainam, bedrainam, caurumainam (piemēram, par iezi, mūri).
PiemēriIzdrupusi ietve.
1.1.Drūpot (kam), izveidoties (tajā) — par caurumu, robu u. tml.
Piemēri..[zēns] pastūma sānis saplākšņa gabalu, ar kuru bija aizklāts vecajā jumtā izdrupušais caurums..
Avoti: 3. sējums