izdūkt
izdūkt -dūcu, -dūc, -dūc, pag. -dūcu.
1.trans. Neskaidri, zemā balsī izdziedāt (parasti bez teksta).
Piemēri..kaut kur gaiteņos aizsākusies, zālē iejoņoja kāda no mistera Elingtona melodijām, pa pusei basīgi izdūkta, pa pusei meistarīgi izsvilpota.
2.parasti 3. pers.; intrans. Dūcot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) — parasti par kukaiņiem.
PiemēriBite izdūca pa logu ārā.
2.1.Dūcot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
Avoti: 3. sējums