izdoties
izdoties -dodos, -dodies, -dodas, pag. -devos; refl.
1.parasti 3. pers. Būt iespējamam (kādam ko, piemēram, izdarīt, paveikt).
Piemēri..ir tādas laimīgas stundas, kad skolotājai izdodas piesaistīt klases uzmanību vienmuļajam, smagajam priekšmetam [matemātikai]. Tad.. bērni klausās kā saistošā pasakā..
1.1.Būt iespējai (kādam ko izdarīt).
Piemēri..izmantojot brīdi, kad Ģirts skaidroja ienākušajam brigadierim grants vešanas normas.., Ojāram izdevās tuvāk aprunāties ar meiteni.
2.Notikt, noritēt labi, veiksmīgi, tā, kā iecerēts, vēlams (piemēram, par pasākumu).
PiemēriEkskursija izdevās.
2.1.Tikt paveiktam, izdarītam labi, prasmīgi, tā, kā vajag, kā vēlams.
PiemēriLāpstiņš.. sašūpojās, pietupās un lēca. Viņam lēciens izdevās vislabāk, - slaidais augums kā brūna bulta pazibēja gaisā un pazuda ūdenī.
2.2.Tikt izgatavotam, izveidotam labi, prasmīgi, veiksmīgi.
PiemēriPusdienas ir izdevušās.
2.3.Tikt labi izaudzētam (par dzīvniekiem, augiem). Labi izaugt (parasti par kultūraugiem).
PiemēriAitas, bites, kustoņi viņam labi izdodas.
2.4.sar. Tikt labi izaudzinātam (par bērnu).
PiemēriVecākais dēls viņai izdevies.
3.sar. Vairākkārt, daudz dot (ko ēst vai dzert, parasti bez vēlamā rezultāta).
PiemēriIzdevāmies govīm gan miltus, gan āboliņu, bet kā vājas, tā vājas.
4.reti Atdot visu. Arī iztērēties.
PiemēriJa nenāc tu, tad izdevies es dodams, Tad spēks ir šķiests, ko tu vēl vērstu labā..
5.novec. Uzdoties (par kādu citu), sākt saukt sevi citā vārdā.
PiemēriViņš izdevās par muižturi.
Avoti: 3. sējums