Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
izsist
izsist -situ, -sit, -sit, pag. -situ; trans.
1.Sitot, ar sitienu izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriIzsist pelnus no pīpes.
  • Izsist pelnus no pīpes.
  • Izsist zobenu no rokām.
  • Osis ar veiklu delnas sitienu pa pudeles dibenu izsit korķi.
  • Puiši izvēla miestiņa mucas no pagraba, izsita spundes un ielika krānus..
  • Šķita, ka tur kāds ar cirvja pietu mēģina izgāzt durvis no eņģēm vai vismaz izsist paris dēļu.
  • ..neitroni izsit ūdeņraža atoma kodolus, kas ar lielu ātrumu kustas vielā.
  • pārn. «Vai prātu esi izsitis, tik spēcīgi kaldams?»
  • pārn. ..viņiem [imperiālistiem] jau sen izsists no rokām atomieroču monopols.
1.1.Izdauzīt (logu, stiklu u. tml.).
PiemēriZigis Mellacis pirms deviņiem gadiem šai zālei bija izsitis logu, un par to viņam pazemināja uzvešanās atzīmi.
  • Zigis Mellacis pirms deviņiem gadiem šai zālei bija izsitis logu, un par to viņam pazemināja uzvešanās atzīmi.
  • Pa izsistajām logu rūtīm skraidīja vējš..
1.2.pārn.; vienk. Izdemolēt.
PiemēriZini, man uz trako [meistaru] Hibšu vienmēr bija zobs. Streika laikā viņa būdu tad arī izsitām..
  • Zini, man uz trako [meistaru] Hibšu vienmēr bija zobs. Streika laikā viņa būdu tad arī izsitām..
1.3.Ar sitienu izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
PiemēriIzsist naglu cauri sienai.
  • Izsist naglu cauri sienai.
2.Sitot, ar sitienu izmežģīt. Sitot, ar sitienu smagi ievainot, pilnīgi izbojāt (ķermeņa daļu).
PiemēriAr ilksi viņam no pleca izsista roka.
  • Ar ilksi viņam no pleca izsista roka.
  • ..daži dievojās, ka Mellacis manīts tepat stadionā un viņam esot izsista acs.
  • «Nudien, zobi izsisti!» viens iesaucās.
2.1.Sitot (kādu), novērst (kādu īpašību). Sitot (kādu), panākt rezultātu.
PiemēriRiters: Es tavus niķus izdzīšu! Ar sišanu viņus izsitīšu!
  • Riters: Es tavus niķus izdzīšu! Ar sišanu viņus izsitīšu!
  • Ir svarīgi, ko cilvēkā iemīl, un īstu mīlestību, kāda ir Jūlijai, ar vienu pļauku nevar izsist.
  • Pratinātājam [policijā].. vajadzēja no viņa izsist kaut kādu pavediena galu, lai risinātu atzīšanās kamolu.
2.2.sar. Nogalināt vai ievainot (daudzus vai visus).
PiemēriPārāk dārga cena jāmaksā par tiem desmit plukatām, kurus šo dien izsitām no fašistu rindām.
  • Pārāk dārga cena jāmaksā par tiem desmit plukatām, kurus šo dien izsitām no fašistu rindām.
  • Īsti spēcīgu vīriešu [kolhozā] nebūs vairāk par divdesmit... Hitlers izsita cilvēkus, tādēļ arī iet tik smagi.
3.Ar kauju piespiest (pretinieku) atstāt (pozīciju, objektu).
Piemēri..[padomju karavīri] ar tankiem amfībijām pārcēlās pāri Ķīšezeram, kur izsita vāciešus no Mežaparka un Sarkandaugavas..
  • ..[padomju karavīri] ar tankiem amfībijām pārcēlās pāri Ķīšezeram, kur izsita vāciešus no Mežaparka un Sarkandaugavas..
  • Daudzos namos pretinieks bija ierīkojis slēpņus, un vajadzēja ienaidnieku no tiem izsist.
  • Zaldāti, jau daudz piedzīvojuši, nekurnēdami citās [centās] nostiprināt pozīcijas tā, lai vācietim tiešām nenāktos viegli viņus no tām izsist.
4.Sitot, ar sitienu izveidot, radīt (kur caurumu, robu u. tml.).
Piemēri..laivai jūrnieki izsita dibenā prāvu caurumu..
  • ..laivai jūrnieki izsita dibenā prāvu caurumu..
  • Lodes izsita viņa bruņu cepures malā robu..
  • ..starp kailajām koku saknēm ratu riteņi bija izsituši dziļas dangas..
4.1.sar. Ar piesitienu (ierīcē) izveidot (piemēram, čeku, tekstu, zīmi).
Piemēri«Piecdesmit septiņas kapeikas,» Almiņa sacīja un no klikšķināja kases aparātu, izsitot čeku.
  • «Piecdesmit septiņas kapeikas,» Almiņa sacīja un no klikšķināja kases aparātu, izsitot čeku.
  • Ierēdnis [telegrāfists] pabeidz izsist «patvaldību», un seja tam paliek bāla kā kaļķakmens.
  • Sāk klabēt tabulatori - mašīnas, kas pa ailēm saskaita perfokartēs izsistus datus.
5.Ar sitieniem izveidot (ritmu, skaņas). Tie ko sistam, izveidot (ritmu, skaņas) – par skaņas avotu.
PiemēriVel labāk, ja [karnevāla] nēģerim ir līdz mazās bungas un ja viņš iemācījies izsist uz tām dažādus ritmus.
  • Vel labāk, ja [karnevāla] nēģerim ir līdz mazās bungas un ja viņš iemācījies izsist uz tām dažādus ritmus.
  • ..kapsētā aizsmacis zvans izsita savu monotono takti, tikpat vienkāršu kā visa šī dzīve..
5.1.Būt par cēloni tam, ka rodas (ritms, skaņas).
PiemēriSolis kļuva raitāks un izsita uz asfalta marša ritmu.
  • Solis kļuva raitāks un izsita uz asfalta marša ritmu.
6.sar. Panākt, būt par cēloni, ka pēkšņi pārmainās (kādam psihisks stāvoklis).
Piemēri..no apjukuma to izsita kameras biedru joki.
  • ..no apjukuma to izsita kameras biedru joki.
  • Viņa manīja, ka ir sasarkusi, un dusmojās uz sevi, ka šī sastapšanās viņu izsituši no labās omas.
  • Pat pasaules sensācijas nespēj vīrus izsist no domām par atgriešanos krastā.
6.1.Izmainīt, izjaukt (kādam ierasto dzīves, darba u. tml. kārtību).
PiemēriViņi šajā spēlē demonstrēja lieliskus pustālos metienus, izsita pretinieku no ierastā spēles tempa.
  • Viņi šajā spēlē demonstrēja lieliskus pustālos metienus, izsita pretinieku no ierastā spēles tempa.
7.sar. Iegūt (piemēram, peļņu, kapitālu u. tml.).
Piemēri..amerikāņu firmas izsit no ieguldītā kapitāla 100 procentu lielu peļņu gadā..
  • ..amerikāņu firmas izsit no ieguldītā kapitāla 100 procentu lielu peļņu gadā..
  • pārn. Maksis turpretī redzēja savu vārdu iespaidu un centās izsist no tā lielāku kapitālu.
Stabili vārdu savienojumiIzsist cenu.
7.1.Ar pūlēm, grūtībām nopelnīt (naudu).
PiemēriJa pagadījās lielākas šķilas, pa pieci lati dienā izsitām.
  • Ja pagadījās lielākas šķilas, pa pieci lati dienā izsitām.
  • Dienā varēja izsist seši rubļi. Rāvos toreiz sviedriem vaigā.
Stabili vārdu savienojumiIzsist no ierindas. Izsist no sliedēm (arī no līdzsvara, segliem).
Avoti: 3. sējums