sadzīt1
sadzīt [sadzĩt] dzenu, -dzen, -dzen, pag. -dzinu; trans.
1.Dzenot panākt, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
PiemēriSadzīt aitas barā.
- Sadzīt aitas barā.
- Sadzīt govis kūtī.
- ..Jēpis.. sadzen cūkas kopā un rikšiem vien, pāri žogam, ābelei klāt.
- ..viņa katru rītu paganīja lopus un zirgu uz papuves un tad sadzina aplokā.
- Patlaban gans sadzina lopus laidarā.
1.1.Pārdzīt (dzīvniekus) no ganībām mājās.
PiemēriVakarā, aitas sadzinusi, es.. mazgāju kājas dūņainajā karūsu dīķī..
- Vakarā, aitas sadzinusi, es.. mazgāju kājas dūņainajā karūsu dīķī..
- Māte stāstīja, ka veldenieši vispār lopus sadzenot vēlāk, tikai saulei rietot un pat pēc rieta.
- Gans sadzina lopus un gaidīja vakariņas.
1.2.intrans.
PiemēriPatlaban sadzina arī gani, jo ārā blēja aitas un kāda govs iemavās.
- Patlaban sadzina arī gani, jo ārā blēja aitas un kāda govs iemavās.
- ..pirmo vasaru cūkganos ejot, Andra māte man palīdzēja izdzīt un sadzīt.
1.3.Dzenot panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
PiemēriSadzīt bēgļus barā.
- Sadzīt bēgļus barā.
- Viņš [priesteris] steigā kristīja tās [sievietes], kuras šai pirmajā dienā pēc pils ieņemšanas izdevās sameklēt Turaidā un tās apkaimē un sadzīt vienuviet.
- Tad atjāja vienu dienu.. jātnieki ar spožiem duramiem un resnām, īsām pātagām. Sadzina visus ciemniekus uz atmatas aiz dīķa un tūlīt sāka tos pērt.
- Dzīvus palikušos pilsētas aizstāvjus mongoļi sadzina tirgus laukumā..
1.4.Likt (vairākiem, daudziem cilvēkiem) ierasties (kur, parasti, lai tie ko darītu).
Piemēri..iekarotāji, par savu drošību rūpēdamies, sadzina saliniekus un arī Igaunijas cietzemes zemniekus būvēt nocietinātas stipras mūra pilis.
- ..iekarotāji, par savu drošību rūpēdamies, sadzina saliniekus un arī Igaunijas cietzemes zemniekus būvēt nocietinātas stipras mūra pilis.
1.5.Piespiedu kārtā nogādāt, nometināt (vairākus, daudzus cilvēkus).
PiemēriEsam Buhenvaldē... Pirmie gūstekņi šeit tika sadzīti jau 1938. gadā..
- Esam Buhenvaldē... Pirmie gūstekņi šeit tika sadzīti jau 1938. gadā..
- Cerībās izkļūt no verdzības aiz šī bruņotā spēka [Spartaka armijas] plūda.. neskaitāmo tautību pārstāvji, kas no tolaik pazīstamās pasaules bija sadzīti Romas valstī..
1.6.sar. Piespiedu kārtā iesaistīt (vairākus, daudzus cilvēkus, piemēram, kādā organizācijā).
Piemēri..viņš [rakstnieks] centies parādīt leģionos varmācīgi sadzīto latviešu jauniešu traģēdiju.
- ..viņš [rakstnieks] centies parādīt leģionos varmācīgi sadzīto latviešu jauniešu traģēdiju.
1.7.pārn. Būt par cēloni tam, ka (vairāki, daudzi) savirzās, nokļūst (kur, kādos apstākļos), parasti pret paša gribu.
Piemēri..spēja lietus gāze sadzen vieglprātīgos staigātājus nojumēs.
- ..spēja lietus gāze sadzen vieglprātīgos staigātājus nojumēs.
- Skaista bij bērniem rotaļa; Lietus mājās sadzina..
2.Ar spēku (parasti ar sitienu, triecienu) ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā. Šādā veidā ievirzīt (kur iekšā kā lielāku daudzumu).
Piemēri..sienās sadzītas naglas, kur drēbes, šautenes un pārtikas maisus uzkārt.
- ..sienās sadzītas naglas, kur drēbes, šautenes un pārtikas maisus uzkārt.
- ..[vectēvs] sasēja slotas un sadzina grābekļiem zarus.
- Tagadējais Andžēns.. apmeta [mājai] izgriezušos pamatus, pieslēja balstus, sadzina ķīļus..
- «Kāpēc tur, ūdens vidū [upē], sadzīti pāļi? Ko tur būvēs?»
2.1.Ar spēku ievirzīt (ko kur iekšā, parasti dziļi).
PiemēriTikai cirvi sadzenot līdz galam, klucis kā negribēdams pārplīst.
- Tikai cirvi sadzenot līdz galam, klucis kā negribēdams pārplīst.
- (Velns) sadzinis puisi līdz pēdām zemē, puisis velnu līdz ceļiem.
2.2.sar. Iebāzt (ko kur iekšā, parasti dziļi).
PiemēriMišels iet un iet, rokas bikšu kabatās sadzinis..
- Mišels iet un iet, rokas bikšu kabatās sadzinis..
- Bobim [arestētam revolucionāram] norāva drēbes līdz kreklam un slapju lupatu vīšķi kā korķi sadzina mutē.
3.Savirzīt (ko kopā, kādā kopuma, veidojumā, arī kur).
PiemēriSadzīt granti kaudzēs.
- Sadzīt granti kaudzēs.
- Dēļi jāsadzen stingri, lai [grīdas] spraugas starp dēļiem nebūtu lielākas par 1 mm.
- ..palīdzu sadzīt pelavas piedarba vidū kopā..
- ..loga aizkarus.. laikam atkal Litas mūžam darbīgie pirksti sadzinuši visus vienā malā..
3.1.Būt par cēloni tam, ka (kas) savirzās (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – par vēju, straumi u. tml.
PiemēriVējš sniegu vietām bij sadzinis lielās kupenās..
- Vējš sniegu vietām bij sadzinis lielās kupenās..
- Bojājās un rūsēja arī rati un darbarīki pagaidu nojumē, kur ziemā puteņi sadzina sniegu.
- Baltā smilts sastingusi kā milzīgi viļņi, ko rietumu vētra sadzinusi augstu krastā.
3.2.Būt par cēloni tam, ka, savirzoties (kam) kopā, rodas (kāds veidojums) – par vēju, straumi u. tml.
PiemēriSniegi uz sniegiem cēlās kā kalni, Vētras aiz vētrām sadzina valni.
- Sniegi uz sniegiem cēlās kā kalni, Vētras aiz vētrām sadzina valni.
- Uzmācīgie viļņi sadzinuši.. gliemežvāku un tumšu jūras mēslu valnīti..
3.3.pārn. Būt par cēloni tam, ka ieplūst, parādās (parasti sārtums sejā, asaras acīs).
PiemēriVaigos sadzina asinis rupji, smagi vārdi.
- Vaigos sadzina asinis rupji, smagi vārdi.
- Kas tas bija par vieglumu krūtīs, kas reizēm sadzina asaras acīs..?
- ..ceptas gaļas smarža sadzina mutē siekalas..
4.sar. Savest1.
Piemēri..sadzina mājā zarus. Es arī dabūju darināt skujas, kuras mums lietoja pakaišu vietā.
- ..sadzina mājā zarus. Es arī dabūju darināt skujas, kuras mums lietoja pakaišu vietā.
- Lūk, šie baļķi un tur tie akmeņu vaļņi gar dārza zedeņiem - viss tas bija sadzīts mājā šinī pašā ziemā.
- Zviedri bija daudz pūlējušies, lai nez no kurienes sadzītu šurp balto, irdeno smilti. Tas bija mākslīgs liedags.
4.1.Ievest, iedabūt (ko kur iekšā).
PiemēriDivās dienās viss sapļautais siens bija sadzīts šķūnī un pļava nokopta.
- Divās dienās viss sapļautais siens bija sadzīts šķūnī un pļava nokopta.
- ..tur atradās lielais Bērzu šķūnis, kurā bija sadzīti vai visi otrās brigādes rudzi...
4.2.Braucot nogādāt un novietot (kur vairākus, daudzus transportlīdzekļus).
PiemēriRičas ezers. Cik te mašīnu sadzīts apkārtnes krūmos!
- Ričas ezers. Cik te mašīnu sadzīts apkārtnes krūmos!
5.sar. Sameklēt. Arī sadabūt.
PiemēriSpīdēja noberztie misiņa un niķeļa trauki, Līzes valstībā [virtuvē] puteklīti nevarēja sadzīt.
- Spīdēja noberztie misiņa un niķeļa trauki, Līzes valstībā [virtuvē] puteklīti nevarēja sadzīt.
- ..saimnieks viņu aiztrieca sadzīt kaut kur kandžu un stingri noteica, lai tukšā mājās nenākot.
- ..gana viņš [saimnieks] nedabūja ap Jurģiem, tagad [vasaras vidū] tādu sadzīt būtu gandrīz neiespējami.
5.1.pareti Nopelnīt (parasti ar grūtībām).
PiemēriReportieri nekādu algu nesaņēma, viņu rakstus vērtēja pieci santīmi par rindiņu. Iztika viņiem sanāca trūcīga, jo ne jau katru dienu tie varēja sadzīt veselu latu.
- Reportieri nekādu algu nesaņēma, viņu rakstus vērtēja pieci santīmi par rindiņu. Iztika viņiem sanāca trūcīga, jo ne jau katru dienu tie varēja sadzīt veselu latu.
6.parasti 3. pers. Izveidot (vairākus, daudzus asnus, zarus u. tml.) – par augiem.
PiemēriKoks aiz vecuma sadzinis milzum daudz ūdenszaru.
- Koks aiz vecuma sadzinis milzum daudz ūdenszaru.
6.1.Būt par cēloni tam, ka (augi, to daļas) ļoti strauji aug, attīstās.
PiemēriCerīgi zaļais sējums arī ir mānīgs. Amonjaks sadzen stiebrus, bet vārpas vieglas.
- Cerīgi zaļais sējums arī ir mānīgs. Amonjaks sadzen stiebrus, bet vārpas vieglas.
6.2.pārn. Būt par cēloni tam, ka rodas, izveidojas (piemēram, vairākas, daudzas tulznas).
PiemēriNeparastais darbs bija sadzinis čulgas Rasules mīkstajās delnās.
- Neparastais darbs bija sadzinis čulgas Rasules mīkstajās delnās.
- ..jaunās kurpes.. tikai vienā ballē bijušas kājās un visos pirkstos sadzinušas tulznas.
7.sar. Ievērojami palielināt (piemēram, kā cenu).
PiemēriBaumanis lamājās nelabi. Pēc viņa domām, Ozoliņu tēvs [izsolē] cenu tīšām sadzinis tik augstu.
- Baumanis lamājās nelabi. Pēc viņa domām, Ozoliņu tēvs [izsolē] cenu tīšām sadzinis tik augstu.
7.1.Ievērojami palielināt (piemēram, tempu).
PiemēriTekla:.. sparīgi jaunu ceļu meklētāji [mūzikā] pārveido un pārveido kādu komponistu, sadzen vai atslābina tempus, cits citu pārspēdami.
- Tekla:.. sparīgi jaunu ceļu meklētāji [mūzikā] pārveido un pārveido kādu komponistu, sadzen vai atslābina tempus, cits citu pārspēdami.
8.Sabraukt4. Arī sajāt3.
PiemēriUz putās sadzītā zirga.. sādžā ieauļoja ziņnesis..
- Uz putās sadzītā zirga.. sādžā ieauļoja ziņnesis..
Stabili vārdu savienojumiSadzīt (arī iedzīt) galvā. Sadzīt (retāk sadabūt) galus (rokā, arī kopā). Sadzīt pēdas.
- Sadzīt (arī iedzīt) galvāsar. — Pamatīgi iemācīties. Pamatīgi, bieži ar bardzību, iemācīt.
- Sadzīt (retāk sadabūt) galus (rokā, arī kopā)sar. — Grūtībām izdibināt, izzināt.
- Sadzīt pēdas — Pēc pēdām uzmeklēt medījumu. Neatlaidīgi meklējot, atrast (ko). Ar pūlēm noskaidrot (kā, kāda) atrašanās, uzturēšanās vietu.
- Sadzīt rokā — Neatlaidīgi meklējot, atrast, dabūt.
Avoti: 7-1. sējums