savest
savest -vedu, -ved, -ved, pag. -vedu; trans.
1.Vedot (ar transportlīdzekli), savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Vedot (ar transportlīdzekli), savirzīt, novietot tā, ka izveidojas (kas).
PiemēriSavest malku ziemai.
1.1.Atvest (ko ar transportlīdzekli) lielākā daudzumā. Atvest (ar transportlīdzekli kā lielāku daudzumu).
PiemēriSavest divas tonnas labības.
2.Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki vai dzīvnieki) savirzās, novietojas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
PiemēriSavest ciemiņus pie galdiem.
2.1.Savienojumā ar «kopā»: panākt, būt par cēloni, ka (starp kādiem) izveidojas saskarsme.
PiemēriVienā no lielākajām pludināmo koku novietnēm nejaušība mani saveda kopā ar vecu paziņu Voldemāru Apini.
2.2.Saprecināt. Arī panākt, ka (kādi) intīmi tuvinās.
PiemēriĻaudis tam uzmeklēja kādu precamo, ierunāja, saveda un saprecināja.
Stabili vārdu savienojumiSavest kārtībā.
Avoti: 7-1. sējums