savicināt
savicināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
Sākt, parasti pēkšņi, vicināt. Īsu brīdi vicināt.
PiemēriSavicināt spārnus.
- Savicināt spārnus.
- Kaspars atsperas, savicina rokas un slidinās uz [ezera], viņu pusi, kur saule šūpojas sārmainas birzes galotnē.
- Petja viņam uzsita ar pātagu. Zirgs par atbildi savicināja asti, bet nekustējās no vietas.
- Tad viņa savicināja jauno seģeni, gluži kā buru izplezdama pāri galvai..
Avoti: 7-1. sējums