Ā
Č
Ē
Ģ
Ī
Ķ
Ļ
Ņ
Ō
Ŗ
Š
Ū
Ž
Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts
JavaScript
atbalsts, kas nepieciešams
Tēzaurs.lv
pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta
Tēzaurs.lv
vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt
JavaScript
, ir atrodama
šeit
.
Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
savicināt
savicināt
-inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
Sākt, parasti pēkšņi, vicināt. Īsu brīdi vicināt.
Piemēri
Savicināt spārnus.
Piemēri
Savicināt spārnus.
Kaspars atsperas, savicina rokas un slidinās uz [ezera], viņu pusi, kur saule šūpojas sārmainas birzes galotnē.
Petja viņam uzsita ar pātagu. Zirgs par atbildi savicināja asti, bet nekustējās no vietas.
Tad viņa savicināja jauno seģeni, gluži kā buru izplezdama pāri galvai..
Avoti:
7-1. sējums
Ziņot
Dalīties
Pameklēt plašāk
Apkaime
savērums
savervēt
savest
savēzēt
savēzēties
savēžot
savibrēt
savicināt
savicināties
savicot
savidžināties
saviebt
saviebties
savienība
savienojamība
Tēzaurs
savicināt
MLVV
savicināt
MEV
savicinât