savest
savest -vedu, -ved, -ved, pag. -vedu; trans.
1.Vedot (ar transportlīdzekli), savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Vedot (ar transportlīdzekli), savirzīt, novietot tā, ka izveidojas (kas).
PiemēriSavest malku ziemai.
- Savest malku ziemai.
- Savest labību šķūņos.
- Savest granti uz ceļa.
- Savest akmeņu kaudzi.
- ..mākonis savilkās tik ātri, ka pat visu lielo, apkārt izārdīto siena blāķi nepaguva savest gubās.
- Un tad mums savedīs būvmateriālus, kokus un ķieģeļus, un mūrnieks jau šovasar uzmūrēs mājas pamatus un skursteni.
- ..Jezupovas muižiņā saveda milzumu visādu agrāk neredzētu mašīnu un daudzi ciema jaunieši jau strādāja par traktoristiem.
1.1.Atvest (ko ar transportlīdzekli) lielākā daudzumā. Atvest (ar transportlīdzekli kā lielāku daudzumu).
PiemēriSavest divas tonnas labības.
- Savest divas tonnas labības.
2.Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki vai dzīvnieki) savirzās, novietojas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
PiemēriSavest ciemiņus pie galdiem.
- Savest ciemiņus pie galdiem.
- Savest lopus kūtī.
- Prātnieks izdabūja no krodzinieka viesu istabas atslēgu un saveda mērniekus tur iekšā..
2.1.Savienojumā ar «kopā»: panākt, būt par cēloni, ka (starp kādiem) izveidojas saskarsme.
PiemēriVienā no lielākajām pludināmo koku novietnēm nejaušība mani saveda kopā ar vecu paziņu Voldemāru Apini.
- Vienā no lielākajām pludināmo koku novietnēm nejaušība mani saveda kopā ar vecu paziņu Voldemāru Apini.
- Sacensībās bija paredzēti desmit pāri, lieliski būtu, ja izloze viņus abus savestu kopā..
- Dzīve bija savedusi šos trīs dažādos cilvēkus kopā tālu no dzimtās puses, no ierastās vides.
2.2.Saprecināt. Arī panākt, ka (kādi) intīmi tuvinās.
PiemēriĻaudis tam uzmeklēja kādu precamo, ierunāja, saveda un saprecināja.
- Ļaudis tam uzmeklēja kādu precamo, ierunāja, saveda un saprecināja.
Stabili vārdu savienojumiSavest kārtībā.
- Savest kārtībā — 1. Panākt, lai (kas, piemēram, priekšmets, telpa, vieta) būtu kārtīgs.2. Noformēt atbilstoši kādām prasībām.3. Sakārtot, sagatavot lietošanai, arī izmantošanai.4.sar. Izārstēt.
Avoti: 7-1. sējums