Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
savicināties
savicināties parasti 3. pers., -inās, pag. -inājās; refl.
Sākt, parasti pēkšņi, vicināties. Īsu brīdi vicināties.
Piemēri..rokas reizēm pašas no sevis savicinājās, it kā Līziņa būtu putna bērns uz pērkļa malas.
Avoti: 7-1. sējums