saviebties
saviebties -viebjos, -viebies, -viebjas, pag. -viebos; refl.
1.Saviebt savu seju, tās daļas.
PiemēriUpīšu Mārtiņš saviebās, kad ledainie pilieni nobira taisni tajā visvārīgākajā vietā, aiz kakla mugurpusē.
- Upīšu Mārtiņš saviebās, kad ledainie pilieni nobira taisni tajā visvārīgākajā vietā, aiz kakla mugurpusē.
- «Mēs esam divi, es teicu,» nepatikā saviebies, viņu pārtrauca Spāģis.
1.1.Refl. → saviebt.
Piemēri..zaļganās acis tā vien šaudās un mute šad tad nicinoši saviebjas.
- ..zaļganās acis tā vien šaudās un mute šad tad nicinoši saviebjas.
Avoti: 7-1. sējums